Eiropas Vides aģentūras dati liecina, ka 2022. gadā ūdens trūkums skāra 34 % no visiem Savienības iedzīvotājiem un 40 % no Savienības sauszemes teritorijas.
Visasāk ūdens trūkumu izjūt Eiropas dienvidu valstis — Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle un Spānija —, taču krīze vēršas plašumā arī uz ziemeļiem, ietekmējot teritorijas, kurās par ūdens trūkumu līdz šim nebija iemesla raizēties. Ūdens resursu pārslodze Eiropā jau ir nopietna problēma, un sagaidāms, ka klimata pārmaiņas to tikai vēl vairāk pasliktinās. Tieši tāpēc Savienība cenšas vienoti risināt šo sarežģīto jautājumu.

Ko Eiropas Savienība dara, lai panāktu ūdens resursu noturību

Neraugoties uz pieaugošo informētību un centieniem reciklēt, joprojām ievērojams plastmasas atkritumu daudzums Eiropas Savienībā netiek reciklēts. Aizvadītajos gados Eiropas Savienība ir sākusi pārkārtoties uz plastmasas aprites ekonomiku. Bet ceļš uz nākotni bez plastmasas ir garš, un mums visiem pie tā ir jāpiestrādā.

Kā Eiropas Savienība cīnās pret plastmasas piesārņojumu: no vienreizlietojamu ražojumu aizliegumiem līdz mikroplastmasai

Mercosur ir reģionāla Latīņamerikas valstu alianse un viens no Eiropas Savienības galvenajiem tirdzniecības partneriem. ES cenšas veidot ciešākas attiecības ar Mercosur, taču ne visi ir vienisprātis, ka tā ir laba doma.

Mercosur un tā radītās iespējas un problēmas Eiropas Savienībai

Parīzes nolīgums ir juridiski saistoša starptautiska vienošanās, kas 2015. gadā pieņemta ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.
Galvenais nolīguma mērķis ir iegrožot globālo sasilšanu, lai temperatūras kāpums nepārsniegtu 2 °C, bet ideālā gadījumā — 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Nolīgums vieno gandrīz visas pasaules valstis, kas kopīgi apņēmušās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Savienība Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gadā, un tas ir kļuvis par Savienības klimata politikas stūrakmeni.

Parīzes nolīgums: cenšamies nosargāt savu planētu

2025. gada janvārī Komisija nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu. Tā ir Urzulas fon der Leienas vadītās otrās Komisijas pirmā nozīmīgā iniciatīva. Kompass piedāvā stratēģisku un skaidru sistēmu, kā organizēt Komisijas darbu. Ar to tiek likti pamati tādai Eiropai, kurā izgudro, ražo un pārdod nākotnes tehnoloģijas, pakalpojumus un tīrus produktus, vienlaikus panākot klimatneitralitāti.

Eiropas Savienības konkurētspējas kompass

Sports stiprina mūsu veselību un vieno cilvēkus ar dažādiem dzīves gājumiem. Uzzini, kā Savienība popularizē sportu un padara to pieejamu ikvienam.

Sports — aktīvākais attīstības un miera veicinātājs Eiropā

Eiropas Savienībā ir maz pirmatnējo un seno mežu, turklāt tie ir nelieli un izkliedēti. Šo mežu īpatsvars ir mazāks par 3 % no Eiropas kopējās mežu platības. Tās ir neskartas dabiskās ekosistēmas. Cilvēku darbība tos praktiski nav ietekmējusi. Dzīvā daba šajos mežos zeļ un plaukst jau gadsimtiem ilgi. Pirmatnējie un senie meži ir svarīgi — tie saglabā bioloģisko daudzveidību, absorbē un uzglabā oglekļa dioksīdu, nodrošina saldūdeni, regulē vietējos klimatiskos apstākļus un uztur cilvēku veselību. Tajos arī mājo daudz apdraudēto sugu. 
Eiropas mežu aizsardzība nav tikai katras dalībvalsts individuāls pienākums. Tā ir kopīga apņemšanās Eiropas Savienības līmenī. Šo apņemšanos cītīgi pilda arī Eiropas Parlaments, kas stingri iestājas par pirmatnējo un seno mežu saglabāšanu.

Eiropas seno mežu aizsardzība — ieguldījums nākamajās paaudzēs

2024. gada pirmajā pusē Eiropas Savienība saņēma 513 000 patvēruma pieprasījumu. Trešdaļa no patvēruma meklētājiem ir sievietes un meitenes. Savienības patvēruma sistēma ir veidota, ņemot vērā sensitīvus dzimuma faktorus, un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir pamatots iemesls patvēruma pieprasīšanai. Šie fakti vērtējami pozitīvi, taču ir jādara vēl vairāk, lai patvēruma procedūrās risinātu problemātiskus cilvēktiesību jautājumus, kas aktuāli sievietēm un meitenēm.

Cik Savienības patvēruma pieprasījumu kontekstā nozīmīgs ir dzimuma faktors

Katru gadu februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Drošāka interneta diena. Iedibināta 2004. gadā kā daļa no Eiropas Savienības pirmā rīcības plāna drošāka interneta jomā, tā ir kļuvusi par globālu iniciatīvu, ar kuras palīdzību vairot izpratni par drošību tiešsaistē. Drošāka interneta dienas temats ir “Kopā par labāku internetu”, un tā iedvesmo cilvēkus kopīgiem spēkiem panākt, lai internets kļūtu par visiem drošāku un labāku vidi.

Drošāka interneta diena: cilvēku digitālās identitātes aizsardzība

Katru dienu visā pasaulē sadzīves atkritumos nonāk ēdami pārtikas produkti, ko varētu izmantot vismaz miljards maltītēm. Ar šo daudzumu pietiktu, lai reizi dienā būtu paēdis ikviens, kas pasaulē cieš badu. Izmetot atkritumos pārtiku, izšķiežam arī enerģiju un resursus, kas tērēti tās ražošanai. Neizpaliek arī ietekme uz vidi, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, taču uzturu nevienam šī pārtika nav devusi. Tāpēc ar atkritumu apsaimniekošanas politiku ES ir iecerējusi samazināt atkritumu ietekmi uz vidi un veselību.

Pārtikas šķērdēšana Eiropas Savienībā: problēmas un iecerētie risinājumi

Divas trešdaļas jauno eiropiešu ar savu darbu vēlas veicināt zaļās pārkārtošanās procesu. Taču 45 % Eiropas jauniešu trūkst vajadzīgo prasmju. Lai risinātu vides un klimata pārmaiņu problēmas, jauniešiem ir jāiegūst attiecīgas prasmes un zināšanas. Ar “Erasmus zaļo pilsētu” projektu ir iecerēts piedāvāt jauniešiem gan brīvprātīgo darba, gan apmaksātas stažēšanās iespējas vietējos videi draudzīgos projektos.

Jauniešu klimatrīcības korpusa veidošanās Eiropā

20. gadsimta 80. gados HIV bija letāla diagnoze. Taču mūsdienās, pateicoties progresam ārstēšanas un profilakses jomā, šo infekciju ir iespējams noturēt grožos. Līdz šim visā pasaulē ar HIV ir inficējušies vairāk nekā 88 miljoni cilvēku. 42 miljoni cilvēku infekcijas dēļ ir miruši. Šobrīd ar HIV slimo aptuveni 40 miljoni cilvēku. No tiem aptuveni 810 000 cilvēku dzīvo Eiropas Savienībā. Katra dalībvalsts pati ir atbildīga par savu veselības aprūpes sistēmu, bet Savienība atbalsta pārrobežu programmas, finansē pētniecību ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un atbalsta sabiedrības veselības kampaņas. Eiropas Savienība ir arī apņēmusies sasniegt ANO Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas mērķus: līdz 2025. gadam 95 % cilvēku, kuriem ir HIV, vajadzētu būt informētiem par savas slimības statusu, 95 % cilvēku, kuri ir informēti par savas slimības statusu, vajadzētu saņemt ārstēšanu, un 95 % cilvēku, kuri saņem ārstēšanu, jāsasniedz virālā supresija. Šajā epizodē “Vērienīgs mērķis: labāki tiesību akti” aplūkosim, cik svarīga ir Eiropas Savienības loma HIV profilaksē, stigmas mazināšanā un iedzīvotāju dzīves uzlabošanā. Mērķis — līdz 2030. gadam nodrošināt nākotni bez HIV.

2030. gads — HIV epidēmijas beigas

Daudzgadu finanšu shēma būtībā ir Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta plāns. Tajā vairākiem gadiem ir noteiktas Savienības izdevumu prioritātes un ierobežojumi. Šādi ir nodrošināti Savienības finanšu resursi tās politiskajiem un ekonomiskajiem mērķiem atbilstošā apmērā. Daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīta gada budžetu struktūra, un tā palīdz līdzsvarot Savienības dalībvalstu atšķirīgās intereses.
Saskaņā ar shēmu finanšu līdzekļi ir sadalīti pa dažādām jomām. Tas cita starpā ir finansējums, kas atvēlēts mazāk attīstītiem reģioniem, subsīdijām un lauku attīstībai, humānajai palīdzībai un investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās procesos, kā arī Savienības ārpolitikai.

Daudzgadu finanšu shēma

Laba psihoemocionālā veselība un labsajūta ir būtiska ikvienam, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, pilnībā izmantotu savu potenciālu, aktīvi piedalītos sabiedrības dzīvē un tiktu galā ar stresu un problēmām. Eiropas Savienība cenšas nodrošināt visās Savienības valstīs cilvēkiem vienlīdz pieejamu psihoemocionālās veselības profilaksi un pakalpojumus. Tomēr jādara vēl daudz vairāk, lai palīdzētu ikvienam sasniegt labāko iespējamo psishoemocionālās veselības un labsajūtas līmeni.

Vispusīga pieeja psihoemocionālajai veselībai

Eiropa piedzīvo vēl nebijušas demogrāfiskās pārmaiņas. Līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa ES iedzīvotāju būs vismaz 65 gadus veci. Eiropas Savienības sabiedrības novecošana fundamentāli ietekmēs daudzas jomas, tostarp veselības aprūpi, sociālo nodrošinājumu, darba tirgu un ekonomiku. Ar savu politiku ES rūpējas par tādiem aspektiem kā aktīvas vecumdienas, vecāka gadagājuma cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, veselības un ilgtermiņa aprūpe un finansiālais nodrošinājums. Pienācis laiks, kad Savienībai ir vajadzīga vispusīga stratēģija senioriem.

Kā top Eiropas stratēģija vecāka gadagājuma cilvēkiem

Tūrisms ir viena no dinamiskākajām Eiropas Savienības nozarēm. Tas vieno, palīdz vairot izpratni par kultūrām un veicina ekonomisko izaugsmi. Kā Eiropas Savienība atbalsta un veicina tūrismu? Kā tā nodrošina ilgtspējīgākas un izdevīgākās ceļošanas iespējas mums visiem?

Kā Eiropas Savienība veido Eiropas tūrismu

Ikvienam ir tiesības justies brīvi savā ādā un mīlēt bez ierobežojumiem un bailēm. 
Taču daudzviet pasaulē — arī Eiropā — lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri jeb LGBTIK joprojām saskaras ar diskrimināciju. 
Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies cīnīties pret diskrimināciju. Šajā pārraidē uzzināsi vairāk par to, kā Eiropas Savienība cenšas veidot iekļaujošāku sabiedrību, kurā ikviens var justies droši.

Pret LGBTIK vērstas diskriminācijas apkarošana

Apputeksnētāji ir svarīgi mūsu ekosistēmai un labklājībai, taču visā pasaulē tos apdraud klimata pārmaiņas, biotopu izzušana, kaitēkļi un intensīva lauksaimniecība vienas kultūras audzēšanai. Šo apdraudējumu dēļ dramatiski samazinās gan savvaļas, gan cilvēku aprūpēto apputeksnētāju sugu skaits. ES cenšas aizsargāt visus apputeksnētājus.

Apputeksnētāju aizsardzība

Eiropas Parlamenta darba kārtību devītajā sasaukumā pamatīgi ietekmēja globālā Covid-19 pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu. Devītā sasaukuma periods sakrita ar laiku, kad bija iestājusies krīze veselības jomā un nācās risināt ģeopolitiskas problēmas, tāpēc galveno uzmanību Parlaments pievērsa zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, kas veicinātu ES noturību un vienlaikus stiprinātu demokrātijas vērtības.

Eiropas Parlamenta devītais sasaukums

Eiropas Savienība ir viens no mežiem bagātākajiem reģioniem pasaulē — meži klāj aptuveni 40 % no Savienības zemes platības. Meži ir ārkārtīgi svarīgi ne vien mūsu veselībai un labsajūtai, bet arī planētas veselībai. Mežos ir bagāta bioloģiskā daudzveidība, un tiem ir milzīga nozīme, lai mēs spētu cīnīties ar klimata pārmaiņām. Eiropas Savienība zina, cik meži mums ir svarīgi nākotnei. Tieši tāpēc 2021. gadā ir pieņemta jaunā Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam.

Eiropas Savienības Meža stratēģija laika periodam līdz 2030. gadam

Jaunas iniciatīvas labākai Eiropas Savienībai
Šajā aplādē ir sniegta informācija par dažādām iniciatīvām, kas izstrādātas, lai attaisnotu iedzīvotāju cerības uz labākiem ES tiesību aktiem.
Tās pamatā ir Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumi, un tajā tiek apspriesti Eiropas aktuālākie jautājumi, piemēram, sociālā politika, klimata pārmaiņas, jaunas tehnoloģijas, patērētāju tiesības, starptautiskās attiecības un ekonomika.
Vairāk raidierakstu vari klausīties Eiropas Parlamenta tīmekļa radio “Europarl Radio”.